Par celibātu mūsdienās pieņemts saukt atturēšanos no dzimumdzīves, taču tas nav gluži precīzs apzīmējums. Tulkojumā no latīņu valodas šis termins nozīmē vienkārši “neprecējies”. Protams, kristīgajā un jo īpaši katoļu tradīcijā, no kuras lielākoties ir veidojies šis apzīmējums, neprecēšanās automātiski nozīmē arī atturību no seksa, jo ticīgajiem nepastāv sekss ārpus laulības. Bet kā domāt tiem, kas nav ticīgi?

Ja runājam vienkārši par atturēšanos no seksa kā tādu, te darīšana ir ar enerģijas sublimāciju. Enerģijas nezūdāmības likums darbojas arī šai gadījumā. Seksam neizmantoto enerģijas daļu var iemācīties pārveidot un izmantot radošajos procesos, piemēram. Nav jau noslēpums, ka cilvēks pēc kārtīga seksa grib tikai pagulēt, nevis celties un rakstīt grāmatu vai kalt skulptūras. Toties nepiepildīta iekāre liek dzīties uz priekšu, darīt jaunas lietas, spodrināt spalvas un ņaudēt zem balkona. Kas zina, varbūt kāds Jūsu ņaudēšanu sadzirdēs un aizsūtīs ierakstu uz Eirovīzijas atlases kārtu.

Raksta turpinājums: http://sarkanais.lv/2008/06/16/par-celibatu/